Atšķirības grafikos: punkti vai līnija

Kā atšķirt grafikus pēc datu veida

Dažreiz grafiks nav tikai “skaists zīmējums” ar asīm un punktiem vai līniju. Tas rāda, kā tieši ir uzbūvēti dati. Ja to saprot, kļūst vieglāk izvēlēties pareizo grafika veidu un pareizi nolasīt informāciju.

Galvenā atšķirība ir šāda: punktu grafiks rāda atsevišķas vērtības, bet līnijas grafiks rāda lielumu, kas mainās pakāpeniski. Tas nozīmē, ka ne vienmēr grafika forma ir tikai vizuāla izvēle — tā palīdz saprast, vai starp divām vērtībām vēl var būt citas vērtības.

Kāpēc punkti un līnija nozīmē ko citu

Ja dati ir diskrēti, tos var saskaitīt pa vienam. Piemēram, skolēnu skaits klasē var būt 24 vai 25, bet ne 24,5. Tāpēc katra vērtība ir atsevišķa, un to attēlo ar punktu. Starp šādiem punktiem neko “pa vidu” nenozīmē rādīt, jo tādas vērtības nemaz nepastāv.

Ja lielums ir nepārtraukts, situācija ir citāda. Tad starp divām vērtībām var būt vēl daudz citu vērtību. Piemēram, temperatūra var būt 18 °C, 18,2 °C vai 18,25 °C. Tāpēc grafiks tiek vilkts kā līnija, lai parādītu, ka izmaiņas notiek bez pēkšņiem lēcieniem.

Kā pašu grafiku nolasīt gudrāk

Skatoties uz grafiku, vispirms pajautā sev: ko rāda horizontālā ass un ko rāda vertikālā ass? Tad pārbaudi, vai uz grafika ir punkti vai līnija. Tas jau daudz pasaka par datiem.

• Ja redzi atsevišķus punktus, vērtības ir jālasa pa vienam.
• Ja redzi līniju, vari pamanīt, kā lielums mainās starp atzīmētajiem brīžiem.
• Ja grafikā ir gan punkti, gan līnija, visbiežāk punkti rāda mērījumus, bet līnija savieno tos, lai izmaiņas būtu vieglāk saskatāmas.

Svarīgi ir arī nepārrakstīt grafiku “pēc pieraduma”. Ja dotais lielums ir vesels skaitlis, līniju nevajag vilkt tikai tāpēc, ka tā izskatās glītāk. Matemātikā svarīgāka ir precizitāte nekā dekoratīvs izskats.

Divi vienkārši piemēri

1. Pildspalvu skaits kastītēs

Iedomājies, ka katrā kastītē ir noteikts pildspalvu skaits: 3, 5, 8, 10. Šos skaitļus var attēlot ar punktiem. Kāpēc? Jo nevar būt “7,5 pildspalvas kastītē”. Šādam grafikam starp punktiem nav nozīmes, jo starpvērtības neeksistē.

2. Telpas temperatūra dienas laikā

Ja no rīta temperatūra ir 16 °C, pusdienlaikā 21 °C, bet vakarā 18 °C, tad temperatūra mainās pakāpeniski. Starp 16 °C un 21 °C tā var būt arī 17,3 °C vai 19,8 °C. Tāpēc šos mērījumus attēlo ar līniju, lai redzētu, kā temperatūra mainījās pa dienu.

Triks, kas palīdz nekļūdīties

Lai ātri noteiktu grafika veidu, izmanto šo domu pārbaudi:

1. Vai lielumu var saskaitīt tikai veselos gabalos vai atsevišķās vienībās? Tad der punkti.
2. Vai lielums var mainīties pa mazām daļām bez pārtraukuma? Tad vajadzīga līnija.
3. Vai starp divām dotām vērtībām var būt vēl citas vērtības? Ja jā, grafiks parasti ir nepārtraukts.

Šī pārbaude palīdz ne tikai stundā, bet arī tad, kad jāizprot dati ikdienā: lietu skaits, cilvēku skaits, attālums, temperatūra, laiks. Dažiem no tiem jālieto atsevišķi punkti, citiem — līnija.

Ko atcerēties visvieglāk

Atšķirība grafikos nav nejauša. Punkti nozīmē atsevišķas vērtības, bet līnija rāda nepārtrauktu maiņu. Ja šo patur prātā, grafikus ir daudz vieglāk lasīt, salīdzināt un pašam veidot pareizi.

Tāpēc, ieraugot jaunu grafiku, nesteidzies skatīties tikai uz formu. Vispirms noskaidro, kāda veida dati tajā attēloti. Tad grafiks kļūst saprotams uzreiz.